Kopš senseniem laikiem gada tumšā puse latviešiem ir maskošanās laiks. Latvijā ir zināmi vairāk nekā 70 masku grupu nosaukumi. Maskoto gājienu nosaukumi katrai vietai bija savi. Tie bija saistīti ar maskošanās laiku, pašām maskām, kādu nozīmīgu atribūtu vai galveno masku.
Latgalē masku gājienu dalībnieki, saukti par kaladnīkim, čyguonim, kaitom, ražynīm, dādim, galenkom, laulobnīkim, pārģērbušies līdz nepazīšanai, staigāja no mājas uz māju, ar savām darbībām attīrīdami apkārtni no dažāda ļaunuma, nodrošinādami auglību, veselību un atjaunošanos. Maskošanās tradīciju dziļās saknes dzīvo jebkurā no mums, un tas rada piederības sajūtu savai tautai, savai kultūrai.
Maskoto ļaužu viens no uzdevumiem bija palikt neatpazītiem. Šeit ļoti svarīgi ir nomaskēt tieši seju, tāpēc meistardarbnīcās tika apgūtas iemaņas tradicionālo sejas masku gatavošanā no papīra. Pasākuma laikā ikvienam interesentam bija iespēja ieklausīties dažādās tradicionālās maskošanās niansēs, apskatīt jau gatavu sejas masku ekspresizstādi un iesaistīties masku izgatavošanas procesā.
Tikšanās ar cilvēkiem klātienē, kopīga darbošanās, pieredzes apmaiņa, sarunas… Kas var būt labāks! Tās ir arī jaunas iepazīšanās, kad satiekas dažādas paaudzes, radot labvēlīgu vidi tradicionālās kultūras vērtību tālāknodošanai un konkrētas vietas savdabības izcelšanai.
Tā viesojoties Aulejas TN, bija iespēja iepazīties ar divām sirsnīgām, vietējām slavenībām. Uz meistardarbnīcām bija atnākusi godu saimniece un leģendāro Aulejas kļocku autore Janīna Dzalbe. Sarunas ar aulejieti Janīnu Dzalbi, stāsti par sendienām, nemanot aizveda uz laimīgo bērnības laiku. Atmiņā atausa gan svaigi ceptas maizes garša, kopīga iešana talkās un uz večerinkām, svētku svinēšana un galda klāšanas tradīcijas.
Otra Aulejas slavenība, kura apbūra ar silto smaidu, bija vietējā rokdarbniece un saimniece Helēna Jakovele. Helēna tāpat ir arī Aulejas baznīcas draudzes locekle, priestera palīdze. Viņa labprāt piedalās dažādās vietējās aktivitātēs un pabrauc arī tālāk, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi. Tā viena projekta ietvaros, kurā tika apgūtas Latgales rakstaino zeķu adīšanas prasmes, Helēna viesojās Dagdā, kur līdzi bija atvedusi ļoti garšīgu pašas sieto sieru.
Izvaltā uz pamatskolas sliekšņa laipni sagaidīja Silvija Stivriņa. Ienākot skolas koridorā, pārņēma neparasts klusums. Neviļus arī pašam radās vēlēšanās uzvesties klusi, lai nevienu netraucētu. Bet… izrādījās, ka šāds klusums te ir jau kādu laiciņu, tikai skolēnu vietā atnācējus sagaida uz palodzēm trekni sazaļojušas aspidistras jeb mājas svētības.
Sirsnīgs paldies Aulejas un Izvaltas kultūras lauka kopējām par uzaicinājumu, par pozitīvajām emocijām un, protams, par garšīgajām Aulejas kļockām!
Inta Viļuma
Dagdas Folkloras centra vadītāja
