Dagdas pilsēta
Dagda
Iedzīvotāju kopskaits – 2697
Platība – 3km2
Iedzīvotāju blīvums – 899 iedz./km2
Dagda ir viena no jaunākajām mazpilsētām Latvijā. Tā ir gleznainu pakalnu un ezeru ieskauta pilsētiņa, kura atrodas Krāslavas rajonā, Latvijas Dienvidaustrumu daļā – Latgalē, 267 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Dagda atrodas Dagdas ezera un Narūtas upītes krastos.
Vēstures avotos 17.gs. minēta Dagdas muiža un pie tās sīktirgotāju un amatnieku miests. 1950.gadā Dagdai piešķīra pilsētciemata statusu. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotības tipu, Dagda 1992.gadā kļuva par pilsētu. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atkal atjaunots.
Dagdā darbojas Romas katoļu draudze, Sv. Nikolaja pareizticīgo draudze, vecticībnieku draudze.
Dagdas ģērbonī uz zelta fona attēlots no sarkanām liesmām atdzimstošs fenikss. Fenikss - teiksmains putns. Tam piemitusi spēja vecumā sadegt savā ligzdā, pēc tam no jauna atdzimt no pelniem. Fenikss ir nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols. ģērboņa augšējā labajā stūri melns trīslapu krusts. Krusts ir kristiešu reliģijas simbols.
Vēstures avotos 17.gs. minēta Dagdas muiža un pie tās sīktirgotāju un amatnieku miests. 1950.gadā Dagdai piešķīra pilsētciemata statusu. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotības tipu, Dagda 1992.gadā kļuva par pilsētu. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis
Dagdā darbojas Romas katoļu draudze, Sv. Nikolaja pareizticīgo draudze, vecticībnieku draudze.
Dagdas ģērbonī uz zelta fona attēlots no sarkanām liesmām atdzimstošs fenikss. Fenikss - teiksmains putns. Tam piemitusi spēja vecumā sadegt savā ligzdā, pēc tam no jauna atdzimt no pelniem. Fenikss ir nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols. ģērboņa augšējā labajā stūri melns trīslapu krusts. Krusts ir kristiešu reliģijas simbols.
Dagda ir apdzīvota vieta 26 km uz ziemeļaustrumiem no Krāslavas - Latgales augstienes austrumu nogāzē, līčainā Dagdas ezera rietumu galā. 18. gs. Dagdas saimnieciskās un intelektuālās dzīves centrs bija Hilzenu dzimtas muiža. Plaša, rūpīgi kopta parka ieskautajā muižas ēkā glabājās bagātais Hilzenu arhīvs, kurā vielu saviem pētījumiem par Latgales vēsturi smēlās jau pieminētais Jans Augusts Hilzens. (Viņa 1750. gadā sarakstītais apjomīgais darbs "Inflanty" bija pilnīgākais izziņas avots par Latgales teritoriju un tās iedzīvotājiem 18.gs.). 1863. gadā, poļu sacelšanās laikā, Dagdas muiža tika nodedzināta un līdz ar to diemžēl aizgāja bojā arī vērtīgais arhīvs.
